Tu šķieti iesprostots savā pasaulē un dari to ko tev uzspiež ikdiena. Reāli kur tas aizvedīs? Kur tad paliek izvēle un spontānā rīcība?
Ikdienas spiedienā mēs tā aizraujamies ar visu, ka pat nepamanām, ka ejot laikam mēs zaudējam paši sevi.
Brīvība - tu izej ārā, ieelpo svaigu gaisu, ļauj lai tevi apspīd saule vai nolūkojies naksnīgajā debess jumā zvaigžņu ielenkts, jo neko vairāk nevajag, sajūta kāda rodas, kad vējš matus sakārto neizskaidrojamā mudžeklī un tu smaidi, jo vienīgais ko jūt ir brīvības sajūta, ka tajā brīdī apstājas laiks un tu šķietami esi izbēdzis no sprosta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru